Lapas ielāde ...




SIA Rīgas kuģniecība


  • Dibināta 1940. gadā ar nosaukumu “Daugavas upju kuģniecība” pēc “Valsts kuģu pārvaldes”, A/S “Kurzemes kuģniecība” un privāto sabiedrību kuģu pārņemšanas padomju iestāžu rīcībā, ietverot Ed. Ceppa kuģa remonta rūpnīcu un tai piegulošo remonta rūpnīcu un A/S “Lange un dēls” kuģu būvētavas teritoriju. Daugavas upju kuģniecībai pieder Gaujas-Daugavas kanāls, 5 piestātnes, 56 kuģu pieturas, 42 pasažieru kuģi, 62 velkoņi, 14 palīgflotes kuģi, 401 liellaiva un 11 tehniskās flotes kuģi.
  • 1941.gadā pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Daugavas kuģniecības darbību pārtrauc. Lielākā daļa kuģu un liellaivu paliek Latvijā, kuras tiek izmantotas vācu karaspēka vajadzībām.
  • 1944.gadā PSRS karaspēkam ieņemot Latviju tiek izveidota Daugavas (Rietumu Dvinas) kara atjaunošanas pārvalde, kuras uzdevums ir atjaunot floti, krasta saimniecību un sākt kravu pārvadājumus. Šajā laikā kuģniecībā ir 13 pašgājēji kuģi, 70 liellaivas, kas pārsvarā pārvadāja celtniecības materiālus, malku un ogles. Darbinieku skaits pārvaldē- 1309, no tiem 73 kapteiņi un 41 mehāniķis.
  • 1945.gada sākumā kuģniecībā ietilpst flote, Rīgas upju osta, Rīgas kuģu remonta rūpnīca, Rīgas un Krāslavas kuģu būvētavas, Rīgas, Daugavpils un Jelgavas kuģu remonta darbnīcas, Daugavpils un Jelgavas piestātnes. Šajā gadā kuģi pārvadā 341 000 tonnu kravu., tiek izveidotas 5 vietējās pasažieru līnijas Rīgas apkārtnē (404 500 pasažieru gadā). 1946.gadā jau atvērtas 8 pasažieru līnijas pa visu Latviju un darbojās 11 pārceltuves. 1947.gadā kuģniecības flotē ir 19 pasažieru kuģi (13 ekspluatācijā), 37 velkoņi (23 ekspluatācijā), 143 liellaivas. 1948.gadā kuģniecības kuģi apkalpo 11 pasažiru līnijas. Galvenās: Jelgava-Majori (52 600 pasažieri), Jelgava-Savas (49 300 pasažieri) un Rīga-Jelgava (37 700 pasažieri).
  • 1951.gadā pārvalde papildina savu floti ar jauniem “Moskvič” tipa pasažieru kuģiem. Uz 8 līnijām gadā pārvadā 439 000 pasažieru. Jau 1952. gadā kravu apgrozījums kuģniecībā sasniedz 1 012 700 t (puse no tām plosti). 1953.gadā palielinājās pasažieru pārvadājumi un tiek atklātas jaunas piepilsētas pasažieru līnijas.
  • 1957.-1959.gadā intensīvi tiek atjaunota flote- tvaikoņus nomaina pret motorkuģiem, iegādājas jaunus “Moskvič” un “A-80” tipa pasažieru kuģus. Pārvadāto pasažieru skaits 1959.gadā sasniedz 598 000, pārceltuves izmantojuši 3 458 000 cilvēku un pārceltas 236 600 tonnu kravas.
  • 1960.gadā pārvalde izmantoja 432 km ūdensceļu, pārvadā pasažierus 12 līnijās, tika iegādāts pirmais motorkuģis “Raķete” uz zemūdens spārniem, kas kursēja no Rīgas uz atpūtas vietām Slokā un Ķemeros.
  • 1961.gadā pārvalde pārdēvēta par “Latvijas upju kuģniecību”. Tās valdījumā bija Rīgas, Daugavpils iecirkņi, piestātnes Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Krāslavā, Ventspilī un Rīgas kuģu remonta rūpnīca. Kuģniecība pārsvarā nodarbojās ar kravu un pasažieru pārvadājumiem Latvijas robežās.
  • Pēc 1965.gada pēc jauno hidroelktrostaciju atklāšanas uz Daugavas un intensīvu autotransporta attīstību, kuģniecība nedaudz pārmaina ilgi pastāvošos maršrutus. Ar 1972.gadu izbeidz plostu vilkšanu.
  • 1973.gadā iegādāts jauns pasāžieru motorkuģis uz zemūdens spārniem “Meteors”, kas uzsāk pārvadājumus starp Rīgu un Pērnavu. 1975.gadā pasažieru pārvadājumi sasniedz 1 miljona robežu (konkrēti 1 010 000 pasažierus). 1977.gadā “Meteors” tipa motorkuģi sāka pārvadāt pasažierus līnijā Rīga-Romassāre.
  • 1978.gadā kuģniecībai atļāva izmantot Rīgas jūras līci līdz Tallinai. Tiek iegādāts pirmais upju-jūras sauskravas kuģis “Boriss Pustovoitovs”. 1979.gadā kravu pārvadājumi sasniedz 3 miljonu tonnu robežu. 1981.gadā atklātas jaunas pasažieru tranzīta līnijas Rīga-Tallina-Ļeņingrada, Rīga-Tallina-Romassāre, Rīga-Pērnava-Romassāre. 1985.gadā kravu pārvadājumi sasniedz 4 334 900 tonnas.
  • 1988-1991.gadā sakarā ar izmaiņām vietējo kravu pārvadājumos (smilšu, grants, māla ieguves samazinājumu) kuģniecība papildina floti ar jauniem sauskravas kuģiem (“Cēsis”, “Daugavpils”,” Rēzekne”, “Rīga”, “Krāslava” un “Ķegums”) lai nodrošinātu starptautiskos kravu pārvadājumus Baltijas jūras reģionā. Kopumā kuģniecībā šajā laika periodā ir 14 pasažieru kuģi, 18 velkoņi, 12 transporta kuģi, 41 liellaiva, 3 avāriju glābšanas kuģi, 10 dienesta palīgflotes kuģi, 6 ūdensceļu apkops kuģi, 3 doki, 6 zemessmēlēji, 8 peldošie celtņi un cita tehnika.
  • 1991.gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uz Upju kuģniecības bāzes nodibina valsts uzņēmumu “Rīgas kuģniecība”, kas ir vienīgā Latvijas kuģniecības sabiedrība, kuras kuģi starptautiskajos reisos kuģo zem Latvijas Republikas karoga. Samazinoties minerālo celtniecības materiālu pārvadājumiem, kuģniecība veic 6 kuģu rekonstrukciju, lai iegūtu tiem jūras klasi. Kravu apgrozījums 1992.gadā saniedz 430 400 t un 1994.gadā- 581 600 t dažādu kravu.
  • 1995.gadā kuģniecība tiek privatizēta un sadalīta četrās daļās. Floti iegūst Latvijas-Norvēgijas SIA “Rīgas kuģniecības kompānija”, kas pārvadā eksporta kravas un tranzītkravas, galvenokārt kokmateriālus un beramās kravas Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā (ap 600 000t gadā). Papildus tam sniedz tehniskā menedžmenta un kruinga pakalpojumus.
  • 2002. gadā kuģniecība pārdēvēta par SIA “Rīgas kuģniecība”. Kuģniecību vada padomes priekšsēdētājs un īpašnieks Antons Ikaunieks.
  • 2006.gada nogalē kuģniecību iegādājas Norvēģijas uzņēmums A/S “Bergen Shipping”, kas ir līdzīga profila uzņēmums Norvēģijā.

  • Vairāk informācijas meklēt:
    - Enciklopēdija Latvijas jūrniecības vēsture, 1850-1950.gads, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Preses nams.
    - Enciklopēdija Latvijas jūrniecības vēsture, 1950-2000.gads, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Latvijas Kuģu īpašnieku asociācija.
    - Latvijas upju kuģniecība, 2001, SIA”Rīgas kuģniecība”